Edgars Žīgurs
Amatas pagasts senajās kartēs (17.-20.gs.) un mūsdienās
PREZENTĀCIJA
Amatas pagasts dažādu gadsimtu kartēs
2019.gada Amatas
pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un apzināšanas projekta kopsavilkums
Šogad kultūrvēsturiskais mantojums
tika apzināts, galvenokārt, vadoties no tās informācijas, ko sniedz dažādu
gadsimtu kartes. Protams, līdztekus tika turpināta iedzīvotāju intervēšana un
pagasta teritorijas apsekošana.
Senākās kartes, kas satur visai daudz
informācijas par pagasta saimniecībām, to robežām, vietvārdiem un atsevišķiem
arheoloģiskiem objektiem, ir 17.gs. (t.s. “zviedru kartes”) kartes. Jāatzīmē,
ka 17.gs. kartes tomēr nebija pieejamas pa visu tagadējo Amatas pagasta
teritoriju. Iespējams, tās nav saglabājušās vai atrodas kādos līdz šim
neskatītos arhīvu fondos. Tāpat tika pievērsta uzmanība 19.gs. beigu Krievijas
impērijas verstes kartēm, kā arī jau 20.gs. otrajā pusē M.Vanagas pārzīmētajām
un zīmētajām kartēm.
Pētījumā nozīmīgākās kartes, kā arī
daļa no veiktā projekta publicēti interneta vietnē historia.lv https://www.historia.lv/organizacija/melanijas-vanagas-muzejs
Mājvietas
17.gs. kartes ataino senāko vecsaimniecību
slāni, sniedz ziņas par konkrēto saimniecību zemes robežām, lauku iedalījumu,
saimniecības atrašanās vietu un dažu atsevišķu saimniecības ēku novietojumu.
Izmantotajās kartēs mūsdienās lokalizējamas tādas vecsaimniecības kā Žagari,
Venči, Dzeņi, Lībieši, Zipi, Skalbēri, Gribuļi, Doles, Jēkuļi, Kauļi, Putni,
Odiņi, Alaiņi, Sermuļi, Jaunzemi, Makstnieki, Dzērves, Olnieki, Ģikši, Rēveļas,
Vaitiņi, Lielmārči, Vilkašas, Kaikūnas, Ruķeļi, Palmēni, Velmeri, Nīgales,
Kaļļi, Baloži u.c..
Vietvārdi
Visai vērtīga informācija, ko satur
17.gs. kartes, ir dažāda veida vietvārdi – hidronīmi, lauku, pļavu, mežu un
kalnu vārdi.
Liela daļa hidronīmu ir saglabājuši
savus nosaukumus arī mūsdienās. Piemēram, Amata, Grūbupe, Alaiņu ezers, Seklīša
ezers u.c.. Tomēr ir daļa hidronīmu, kam mūsdienās ir cits nosaukums vai arī
senākais nosaukums saglabājies tikai vietējo iedzīvotāju vidū. Kā piemērus var
minēt Trūmaņupi (un purvu) tagadējās Pērļupes vietā; Mergupi – tagad Dzirnupīte
vai Skujas upe; Vaiceni (ezers, purvs un upīte) – mūsdienu kartēs šāda
hidronīma nav un arī dabā to zina vairs tikai retais no vietējiem
iedzīvotājiem; Kiberezers tagadējā tautā sauktā Velna ezeriņa vietā u.c.
Lauku un pļavu nosaukumus var iedalīt
tādos, kas saistīti ar konkrētiem mājvārdiem, un tādos, kur šī saite nav
saskatāma. Pie pirmajiem var minēt Sermuļu pļavu, Zāģeru pļavu, Skalbēru
gabalu, Kurmju gabalu u.c.. Savukārt ar
mājvārdiem nesaistīti nosaukumu ir Peles Tilta gabals, Auna pļava, Simona pļava
u.c.
Jāatzīmē, ka lauku, pļavu nosaukumi laika
ritējumā ir bijuši salīdzinoši vismazāk noturīgi. To apstiprina Spāres
apkārtnes vietvārdu salīdzinājums. Spāres apkārtnē no desmit 20.gs. vidū
lietotiem vietvārdiem sakritība vērojama tikai vienā gadījumā. Spāres apkārtnes
vietvārdi 17.gs.: Dambju purvs, Trūmaņ purvs, Auna pļava, Simona pļava,
Augstais sils, Tīreļa
purvs, Spāres tīrums, Kalvīša tīrums un 20.gs. vidus vietvārdi
(teicējs Jānis Rozītis): 1 - Čīgānu kalns; 2 -
Priedes nora; 3 - Tauriņu laipas vai Garā pļava; 4 - Ragulis (pļava); 5 - Baložu
birztaliņa; 6 - Vaivada (pļava); 7 - Kungu pļava; 8 - Dzelzceļa pļavas; 9 - Tīreļu pļavas; 10 - Skolas pļava (numerācijai
atbilstoša karte prezentācijas 6.slaidā vai https://www.historia.lv/vietas/spares-apkartnes-vietvardi-20gs-vidus).
Lai gan Amatas pagasts ir visai
bagāts ar ainaviskiem pakalniem, tomēr 17.gs. kartēs vārdā saukti tikai daži no
tiem. Viens no savulaik lielākajiem un ainaviskākajiem kalniem ir bijis Dziršu
kalns (tagad tā lielākā daļa norakta grantī). Arī M.Vanagas savāktais materiāls
liecina par tā kultūrvēsturisko nozīmi – te 20.gs. 20.-30.gados notikušas
zaļumballes, uz kalna auguši diži koki, kā arī nostāstos minēta sena svētvieta.
Domājams, ka 17.gs. arī kalna nosaukums bijis tāds pats vai līdzīgs – zviedru
kartēs minēts kā Širš kaln. Dziršu kalna pakājē atrodas Kurmju senkapi.
Otrs nozīmīgs kalns pagasta teritorijā ir Aparnieku kalns, par kuru ir nostāsti
kā par pilskalnu, tomēr līdz šim vēsturnieki tajā pilskalna pazīmes nav
saskatījuši. Aparnieku kalns 17.gs. kartē atzīmēts kā Noartais kalns (Noarete
kaln).
Senkapi
Izmantoto
karšu vērtību palielina tas, ka tajās dažkārt var gūt ziņas par arheoloģiskiem
objektiem, visbiežāk senkapiem. Saprotams, ka 17.gs. kartēs netiek uzrādītas
aizvēstures vai viduslaiku sākuma posmu kapsētas, taču tādas, kas izmantotas
16.-17.gs., var atrast. Amatas pagasta teritorijā tādējādi var lokalizēt
Olnieku un Venču viduslaiku kapsētas. Kartēs šīs vietas atzīmētas ar krustiņu
vai treknāk apvilktu nelielu kvadrātu.
Robežas
Lai gan novadu, muižu un saimniecību robežas
gadsimtu gaitā dažkārt mainās, tomēr 17.gs. kartēs iezīmētā robežu situācija ir
aktuāla arī mūsdienās. Tā nozīmīga ne tikai kā vēstures liecība, bet bieži
sakrīt arī ar mūsdienu īpašumu robežu situāciju, it īpaši novadu vai muižu
gadījumā. Vadoties pēc 17.,19. un 20.gs. sākuma kartēm ir iespējams atrast
senos robežakmeņus ar iekaltiem krustiem un gadskaitļiem. 17.gs kartēs
nozīmīgākie robežakmeņi pat ir atzīmēti. To atrašanu gan apgrūtina dažādi
faktori: atzīmētā punkta neprecizitāte, vēlāko gs. saimnieciskās darbības sekas
un dabas procesi. Tā, piemēram, Ūdru krustakmens tika atrasts, nostiprinot
mājas pamatus.
Novadpētniecības materiāli
Veicot Amatas pagasta apsekošanu, izmantojot dažādas kartes,
vērtīgi ir 20.gs. novadpētnieku materiāli. Izmantojot M.Vanagas pārzīmētu
1930.g. karti un mūsdienu aero fotogrāfijas, bija iespējams lokalizēt Sermuļu
saimniecības 26 vietvārdus: 1 - Avotkalns; 2 - Beku kalniņš; 3 - Pārupes pļava;
4 - Kazu pakalne; 5 - Biseņmežīts; 6 - Dzērveņpurs; 7 - Ganu akmens; 8 -
Mellais purīts; 9 - Aklais purs; 10 - Dancene (pļava); 11 - Aizpures tīrums; 12
- Briedene (pļava); 13 - Nediena (upīte); 14 - Divu šķūņu pļava; 15 - Rēveļu mežs;
16 - Ežupīte; 17 - Apaļais tīrums - Skrundēlīts; 18 - Ežupes tīrums; 19 -
Ežupes deksnis (purvaina pļava); 20 - Purviducis (tīrums); 21 - Norīna; 22 -
Jērakmens; 23 - Tīrumkalns; 24 - Sermuļu kapukalns; 25 - Jāņkalns; 26 - Aizupes
tīrums. (numerācijai atbilstoša karte prezentācijas 18.slaidā vai https://www.historia.lv/vietas/sermulu-maju-apkartnes-vietvardi).
Apsekojot
pagasta teritoriju, tika uzmērīti divi dižkoki - Alaiņu dižozols un Alaiņu dižosis, kā arī
veikta Stāku rijas fotofiksācija.