Foto: Lūcija Kārkliņa
Tikai retais zina, ka rakstniece, kultūrvēsturniece Melānija Vanaga pēc atgriešanās no Sibīrijas vairākus gadu desmitus veltījusi Amatas upes baseina izpētei. Materiāli apkopoti 14 rokraksta grāmatās. Amatas aprakstu papildina arī fotogrāfijas. Rokrakstu albumi ir dzimtas mantojums.
1996.gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar M.Vanagas muzeju digitalizēja M.Vanagas rokrakstu grāmatu sēriju "Amata"
2014.gada nogalē ar M.Vanagas vedeklas Rūtas Vanagas atļauju M.Vanagas muzeja vadītāja I.Lāce sāka publicēt īsus fragmentus Amatas novada informatīvajā izdevumā "Amatas Avīze"
Melānija Vanaga 1975. gadā rakstīja: „Neviens cilvēks nespēj uztvert
un aptvert visu, pat par mazāko nieku, kur nu vēl par veselu upi. Ar vienām
acīm vien Amatas skaistums nemaz nav aptverams. Tāpēc tik svarīgi būtu tieši
vairāki redzējumi un pārdzīvojumi, vairāku cilvēku domas un attieksme pret Amatas
upi. Par Amatu ir sakrāts daudz un tomēr tālu ne viss. Nekā te nav par augiem,
par putniem, par dzīvniekiem, kas apdzīvo Amatas krastus. Trūkst daudzu
pieamatas māju... Es ļoti vēlētos, lai vismaz viena dzimtenes upe būtu
iespējami pilnīgi iepazīta, izprasta, iemīlēta, vārdos un bildēs parādīta,
tādēļ aicinu katru šīs „Amatas” lasītāju tuvākā vai tālākā nākotnē to
papildināt ar savām domām un sajūtām.