1941. gada 14. jūnija nakts Rīgā. Varas pārstāvji iebrūk Aleksandra un Melānijas namā, liek modināt dēlu un kāpt kravas mašīnā. Stacijā vīrieši tiek šķirti no ģimenēm. Aleksandrs atvadās ar novēlējumu: “Audzini dēlu!”. Deportētos ved uz Sibīriju lopu vagonos. Lai izpildītu vīra novēlējumu, Melānijai vispirms nākas izdzīvot, pēc tam – dzīvot. Izsūtījums viņu saved kopā ar dažādiem cilvēkiem, taču izsūtījums ir dzīves spoguļattēls – šķir tuvos un satuvina tālos. Kara beigās Sarkanais Krusts ļauj Melānijai aizsūtīt dēlu uz Latviju. Visu izsūtījuma laiku viņa raksta Aleksandram vēstules un krāj kastē, jo nezina kur tās nosūtīt. 1957. gadā Melāniju atbrīvo. Viņa dodas uz Rīgu, kur uzzina, ka viņas vīrs Aleksandrs jau pirms divpadsmit gadiem izsūtījumā miris. Intelektuāls vērojums mudina Melāniju uzņemties atbildību šķietami bezcerīgās situācijās un izkļūt no pasīvas upura lomas, traumu transformējot cilvēcībā.
Melānijas hronika, rež. Viesturs Kairišs, 120′, Latvija, 2016
Galvenajās lomās:
Sabīne Timoteo, Edvīns Mekšs, Ivars Krasts, Guna Zariņa, Maija Doveika, Viktors Nemecs, Edwin Leder, Evija Rudzīte, Baiba Broka, Kirils Zaicevs, Lilita Ozoliņa, Ģirts Krūmiņš, Astrīda Kairiša, Jana Čivžele